Šajā reklāmas aģentūrā nostrādāju mazāk par pusgadu. Absolūti lielākā daļa kolektīva bija meitenes, tikai priekšnieks un šoferis vīrietis. Prezentēju lielveikalos dažādus pārtikas produktus, stāstot, cik tie ir labi, garšīgi un izdevīgi. Tiem, kam garšoja vajadzēja mēģināt arī kādu no produktiem notirgot. Labākajiem reizi mēnesī piešķīra simbolisku prēmiju un kolektīvā uzslavēja. Darbs kaulus nelauž, bet arī peļņa tikai kā papildus bonuss, jo reāli ar to naudu izdzīvot nevarēja. Nav brīnums, ka visi darbinieki bija studenti un kāds vecāks skolnieks. Šādā darbā var iepazīt cilvēkus un uzlabot komunikācijas prasmes, jo jārunā gan ar jauniešiem, gan vecām tantiņām (pārsvarā), kas visu grib “na haļavu”. Sevišķi lieli izēdāji dzīvo mikrorajonos, kur dominē krievi, tur ātri visu apēd. Pārvietošanās no objekta uz objektu noris ar sabiedrisko transportu un netiek apmaksāta. Iespējams, ka pēdējā laikā ir, kas mainījies.